MĀKSLINIEKAM GRAFIĶIM GUNĀRAM KROLLIM - 90

    "Viņam ir lieliski izkopta rokas veiklība zīmējumā, viņš teicami pārvalda linogriezuma, oforta, mecotintas, akvatintas un citas grafikas tehnikas, jauc tās, pārkāpj robežas un noteikumus, paredzot rezultātu. Taču viņš prot izmantot arī katru laimīgi piespēlētu nejaušību. Kad to prasa tēma vai noskaņojums, G.Krollis ne mazāk veiksmīgi glezno ar temperas, guašas vai akvareļa krāsām. Pēdējos gados sevišķi labprāt darina lielformāta zīmējumus tušas un grafīta tehnikās.
    Darbi pa vienam vai sērijās top pēc kādiem emocionāliem pārdzīvojumiem, pat satricinājumiem, tiklab uzmanīgiem dzīves vērojumiem vai rūpīgas vēstures materiālu izpētes. Viss tā vai citādi iegūtais tiek ietverts formā un saturā izvērstās grafiskās vai gleznieciskās kompozīcijās, kas ietiecas pārdomās par savas un citu tautu vēsturiskajiem likteņiem, gadsimtos krātajām kultūras vērtībām, to savstarpējām asociatīvām sasaistēm.
    G.Kroļļa darbu uzbūve mēdz būt visai sarežģīta, jēdzieniski un vizuāli smalkām detaļām bagāta, bet arvien pamatīgi izsvarota, dziļas un skaidras domas motivēta, vizuāli iespaidīga, pat dekoratīva, tālab emocionāli iedarbīga un pārdomas rosinoša. „Tēmas atraisa manī spēju iedziļināties konkrētā laikmetā ar tā uzstādījumiem, personu attiecībām, intelektu, kultūras telpu, arhitektūru un sapratni par pasauli,” skaidro mākslinieks. „Līdzko esmu „iegājis” šajā laikmetā, zemapziņā veidojas dialogs ar uzbūvēto vidi, objektiem, tēliem.” „Atainojot vēsturi, patiesībā atainoju mūsdienu pasaules notikumus. Visā cilvēces attīstībā procesi notiek atkārtoti.”
    Pēc bibliogrāfiskiem datiem Gunārs Krollis ir dzimis 1932.gada 23.jūnijā Rīgā – grafiķis, profesors emeritus, Oforta ģildes viceprezidents. Beidzis Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1948–1953), absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1954–1960). No 1974. gada Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, no 1987. gada profesors(1974-1987). Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs un pasniedzējs, profesors (1987-2006). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1963. gada, vairāk nekā 20 gadu bijis tās valdē.
    Līdzās radošajai un pedagoģiskajai darbībai, G.Krollis vienmēr aktīvi piedalījies mākslas procesos un darbojies gan Mākslinieku savienībā, Oforta ģildē, asociācijā B-13, gan dažādās izstāžu, konkursu un starptautisko Grafikas mākslas triennāļu žūrijās.
    Savās radošajās darbības laikā  izstādēs piedalās kopš 1956. gada un ir sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes (daļa kopā ar keramiķi Izabellu Krolli) dažādās Latvijas vietās un ārzemēs, piedalījies vairāk nekā 450 izstādēs. Rīkojot personālizstādes, sevišķi aktīvs bijis pēdējā laikā – Bauskas pilī (2016), Jūrmalas pilsētas muzejā (2017), Rotko Mākslas centrā Daugavpilī (2017), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā (2017), Jūras vārtos Ventspilī (2018), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā(2017, 2020). Personālizstādes bijušas arī ārvalstīs – Jordānijā, Sīrijā, Libānā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā u.c. Piedalījies daudzās lielās starptautiskās grafikas un zīmējumu izstādēs. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā pēdējo 30 gadu periodā veidojis un piedalījies sešās izstādēs individuāli un kopā ar ģimeni –  sievu Izabellu Krolli, meitu Ingunu Krolli- Irbi un mazmeitu Madaru Māru Irbi.
    Mākslinieks kopš 1958.gada strādā arī grāmatu grafikas mākslā, jo ir veidojis dizainu un radījis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām. Bagātīgi ilustrējis greznus izdevumus Raiņa Krauklītis (1971), A.Pumpura Lāčplēsis (1972), Š.Pero Runcis zābakos (1976), Premčanda Teiksma par Rāmu (1986), Indriķa hronika (1993) u.c. autoru darbus.
    Iespējams mazāk zināms fakts, bet Gunārs Krollis ir arī dzejnieks. Viņš ir tekstu autors Raimonda Paula dziesmu ciklam “Melnais kliedziens” (1986), veidojis šī cikla vizualizācijas maestro 75 gadu jubilejas koncertā (2011).
    Daudzu profesionālu apbalvojumu laureāts. Par radošo darbību  Gunārs Krollis ir ieguvis vienu no galvenajām balvām 1.Tallinas grafikas triennālē (1968), speciālās prēmijas trīs Tallinas grafikas triennālēs (1972, 1983, 1986), 4.Vissavienības estampu izstādē Maskavā (1970), 1.Vissavienības stājgrafikas izstādē Maskavā (1987), diplomu 2.Viļņas grāmatu grafikas triennālē (1984), prēmiju Baltijas valstu grafikas izstādē Fālunā (Zviedrija, 1993). Saņēmis Latvijas PSR Mākslinieku savienības diplomu un medaļu par gada labāko jaunrades sniegumu (1979). Apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju (1982), piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka nosaukums (1979).
    Gunāra Kroļļa darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā un Valsts Puškina tēlotājas mākslas muzejā (Krievija), Stokholmas Mākslas galerijā (Zviedrija) un citos muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Krievijā, Somijā, Kanādā, ASV, Lielbritānija, Vācijā, Mongolijā, Austrijā, Polijā, Sīrijā, Libānā, Bulgārijā, Igaunijā, Japānā u.c.
    Gunārs Krollis joprojām turpina izzināt pasaules kultūras mantojumu, lai atklātu konkrētā vēsturiskā perioda un reģiona savdabību, kultūras īpatnības un veidotu rosinošu dialogu – saikni, tiltu ar šodienu. Grafikas gradācijām tik bagātā, melnbaltā vizuālā valoda, kas ir kļuvusi par efektīgu kontrastvielu, dodot meistaram iespēju precīzi raksturot ne tikai dažādu laikmetu kontrastus un kolīzijas, bet arī izlikt atbilstošos akcentus un paust savu nostāju.
    Madonas novadam, jo sevišķi Mētrienas pagastam Gunārs Krollis  ar ģimeni ir kā savējie, jo no 1974.gada Mētrienas pagasta „Rubeņi”, ko tagad sauc par „Kroļļiem”, ir mākslinieku ģimenes īpašums. Ar saviem pirmajiem soļiem Mētrienā mākslinieki turpinājuši savu radošo un kultūrizglītojošo darbu pagastā un Madonas novadā. Gunārs Krollis ar ģimeni ir mīļš un gaidīts, biežs viesis Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, apmeklējis un piedalījies dažādos mākslas pasākumos un vienmēr svētkos sūta sveicienus, kuri savā mazajā formātā ir kā lieli mākslas darbi ar spilgtiem dzīves vēlējumiem.
     Mētrienas pagasts piedzīvojis daudzas abu mākslinieku un vēlāk arī meitas Ingunas darbu izstādes. Mākslinieku darbos ievijušies arī mētrieniešu ikdienas vaibsti un asociācijas. Par māksliniekiem uzņemta filma „Ģimenes portrets ar dienišķo maizi”. Tajā atspoguļojas radošais darbs arī Mētrienā, mētrienieši un apvidus skaistie dabas skati. Pēc Gunāra Kroļļa metiem pagatavots  un 2012.gadā apstiprināts Mētrienas pagasta ģerbonis, pagasta karogs, pagasta vizītkarte, pagasta Goda diploms un pirms tam  2004.gadā izveidots arī  Madonas novada Kalsnavas pagasta ģerboņa dizains.
    Godinot mākslinieku dzīves skaistajā jubilejā, kura iekrīt vasaras saulgriežu svētkos 23.jūnijā, “Madonas muzejnieki sūta Jums mīļus sveicienus! Dienās, kad tik spēcīgi  izjūtam dabas dziedinošo spēku, latviskās tradīcijas, kad  visu zāļu stiebri pilni  rasas dimantiem. Tik neizmērāmi daudz gaiša prieka un patiesas labestības Jūs esat devis mums un Jūsu talanta cienītājiem mūsu draudzības gados. Ik katra izstāde pie mums ir bijusi lieliska dāvana madoniešiem. Jūsu darbi rada spēcīgas brīva gara un radošu domu  izjūtas. Mākslinieku saime var būt lepna par Jūsu sniegumu mākslā.  Ar sirsnīgiem sveicieniem un daudziem paldies Jums  par  izstādēm, emocijām bagātām tikšanās reizēm, dāvinājumiem muzeja krājumam, par Jūsu talantīgo  darbu. Lai Jums un ģimenei  veselība, izturība, Jāņu dienas spēka piepildītas  un  bagātas dienas! Daudz baltu dieniņu!” - Madonas muzeja vārdā sveic muzeja direktore Līvija ZEPA.